
Ar katru septembri nāk jauns mācību gads. Diemžēl (vai par laimi) mācību gads atnāk ne tikai skolēniem, bet arī studentiem, kas tikko uzsāk savas studiju gaitas vai arī topošiem studentiem, kuriem studijās ir jāpavada vairāki gadi, līdz tie var absolvēt un iegūt ne tikai attiecīgo un izvēlēto akadēmisko grādu un diplomu, bet arī kļūt par sertificētiem, atzītiem, izglītotiem speciālistiem savā jomā, iesākot savas karjeras gaitas. Līdz ar septembri studējošā kredīts jau atkal kļūst par pieprasītu aktualitāti.
Studijas un studiju dzīve ir ne tikai ļoti īpaša lieta, kurai ir jāsāk gatavoties jau vidusskolas laikā. Atrodoties tieši klasēs no 10.-12., mēs esam spiesti ļoti ilgi un cītīgi pārdomāt to, kas mūs piesaista un par ko mēs vēlētos kļūt. Tā pat arī nākas meklēt piemērotākās un labākās augstskolas. Katram no mums ir savi kritēriji, kā mēs meklējam katru no augstskolām, taču caurmērā visi jaunie un topošie studenti meklē tādu augstskolu, kura ir Latvijā atzīta, zināma un kura garantē, ka pēc izmācīšanās un studiju beigām students varēs atrast darbu arī visaugstāk vērtētākajās un savā veidā “nopietnākajās” darba vietās.
Tad, kad universitāte, koledža vai augstskola ir izvēlēta, students saskaras ar vislielāko un grūtāko izvēli, kas Latvijā ir diezgan skarba – nauda jeb studiju programmas izmaksas un pati studiju programma, kuru topošais students vēlas. Ļoti daudziem studentiem nākas saskarties ar ļoti grūtu izvēli, jo ir nepieciešams skaitļot un salīdzināt labākos variantus, kā arī tādas studiju programmas, kuras students vai viņa vecāki var atļauties. Pastāv arī diezgan liela daļa studentu, kuriem dažādu iemeslu dēļ nav vecāku atbalsta viņu augstskolas gaitām. Līdz ar to jaunietim nākas lauzīt galvu par to, kā tad vispār viņš varēs atļauties savas studijas, kur viņš meklēs darbu vai līdzekļus. Parasti šāda problēma tiek risināta ar tādu augstskolu un studiju programmu izvēli, kurās augstākās izglītības iestāde piedāvā budžeta vietas jeb valsts apmaksātas studiju vietas. Taču, lai students iekļūtu budžeta grupā, ir nepieciešams atbilst vairākiem augstskolas izvirzītiem kritērijiem. Tā pat arī budžeta vietu var pazaudēt studiju gaitā, ja studenta vērtējumi neatbilst budžeta vietas prasībām. Tomēr, pastāv daudz tādu studiju programmu, kurās budžeta vietas nav vispār, un topošajam studentam ir jāmeklē ienākumi vai veidi, kā sākt studēt tieši tajā studiju programmā, kuru students ir izvēlējies.
Viens no visvieglākajiem un izdevīgākajiem veidiem, kā iegūt līdzekļus studiju apmaksai – studējošā kredīts.
Parasti studējošā kredītu mēdz saukt arī par studiju kredītu, taču nozīme šiem abiem un citiem nosaukumiem ir viena un tā pati. Studējošo kredīts ir nauda, kuru kāda banka, kas piedāvā studentu kredītu, vai valsts iestāde, vai arī privātais studiju kredītu fonds vai uzņēmums, kas aizdod studentiem vai viņu vecākiem to naudas summu, kas ir nepieciešama kādas konkrētas studiju programmas maksas pilnīgai apmaksai, un sniedz iespēju studentam veiksmīgi iegūt augstāko izglītību bez raizēm par studiju maksu. Taču, ir jāpatur prātā, ka atšķirībā no visiem citiem kredītu un naudas aizdevumu veidiem, studējošo kredīts pavisam noteikti nav naudas aizdevumi jebkurā vietā un laikā.
Lai iegūtu studējošā kredītu, topošajam vai jau esošam studentam ir jāatbilst noteiktiem bankas vai citas kredītiestādes noteikumiem, jāaizpilda dažādi dokumenti un jākārto daudz dažādas birokrātiskas lietas ne tikai ar pašu iestādi, kas ir gatava sniegt kredītu, bet arī ar pašu universitāti, par cik tā būs iesaistīta visā kredīta ņemšanas procesā.
Studentu kredīts var tik izmantots dažādiem mērķiem – tieši tāpēc šī raksta nosaukumā slēpjas vārdi “iztikai un ne tikai”. To var izmantot:
- Izvēlētās studiju programmas apmaksai jeb studiju maksas pilnīgai segšanai
- Dzīvesvietas jeb universitātes dienesta viesnīcas rēķinu apmaksai
- Studenta dzīvošanas, pārtikas un mācību materiālu izdevumu segšanai
Neskatoties uz to, ka studentu kredīts ir lieliska iespēja un vieglākais veids, kā gūt līdzekļus savu studiju apmaksai, tas tomēr ir ļoti atbildīgs solis, kas, pateicoties savai pievilcībai, var novest studentu pie studiju kredīta parādiem un dažādām citām problēmām, kas rodas, ja studējošā kredīts ir paņemts, pilnvērtīgi nepārdomājot savas iespējas atmaksāt kredītu un tik ar to galā arī nākotnē.
Studējošā kredīta dzēšana nav tik ļoti vienkārša lieta, kā tas varētu likties. Ļoti daudzi veiksmīgi studenti, kas ir ieguvuši ļoti labus un augstus amatus prestižās darba vietās, vēl neskaitāmus gadus pēc studijām ir spiesti maksāt lielas naudas summas, lai segtu savu studiju kredītu. Pastāv vairāki veidi, kā iztikt bez studiju kredīta:
- Piesakieties valsts apmaksātām studiju jeb budžeta vietām
- Paralēli studijām, strādājiet optimāli apmaksātu nepilnas slodzes darbu
- Piesakieties dažādiem fondiem, stipendijām vai studiju maksas atvieglojumiem
- Meklējiet augstskolas ar jums vēlamo studiju programmu, kuras piedāvā mazāku studiju maksu
- Kad esiet students – dzīvojiet taupīgi un vienkārši, atsakoties no dārgām izklaides iespējām, izmantojot lietotas vai bibliotēkas grāmatas un mācību piederumus, gatavojot savu ēdienu, dzīvojot pie vecākiem, utt.
Studējošā kredīts jeb tā apmaksa un studējošā kredīta dzēšana norit vairākos veidos, kas parasti tiek noteikts līgumā, kas tiek noslēgts ar kādu banku vai citu kreditēšanas iestādi. Parasti studējošo kredīts tiek apmaksāts šādos veidos:
- Ar visas kredīta summas atmaksu pēc pilnīgas studiju beigšanas – parasti 10 gadu laikā, sākot studenta kredīta apmaksu gadu jeb 12 mēnešus pēc studiju beigšanas. Ja līdz pilnīgai studenta kredīta apmaksai ir atlicis pavisam nedaudz, ir pieejami naudas aizdevumi jebkurā vietā un laikā, kas palīdzēs segt pēdējās studentu kredīta izmaksas.
- Ar studentu kredīta summas procentu atmaksas sākšanu, uzsākot un esot studijās – uzsākot studijas ir jāsāk maksāt kredīta devēja noteikta procentu likme ar katru nākošo mēnesi. Procentu likmes, summas un to izmaiņas tiek noteiktas līgumā.
Vidusmēra cilvēka patiesā un reālā dzīve sākas vecumā no 20-30. gadiem, kad ir pabeigta skola un cilvēks dodas karjeras gaitās. Divdesmitie dzīves gadi ir tie gadi, kuros cilvēks ir vēl pavisam jauns un jaunatnes maksimālisms ļoti daudzās dzīves situācijās ir ļoti spilgti novērojams.
Šī iemesla dēļ jauniešiem ir daudz mazāk sirdsapziņas pārmetumu pieteikt dažāda veida kredītus un iesaistīties kredītsaistībās pat tad, kad ir iespējams atrast citus līdzekļu gūšanas veidus, lai iegādātos kaut ko, ko sirds kāro. Diemžēl, gaidīšana un pacietība ir tikai dažu cilvēku spēks. Jaunieši piesaka dažādus ātros kredītus, patēriņa kredītus, auto vai preču līzingus un citas lietas. Naudas aizdevumi jebkurā vietā un laikā ir ļoti populāri arī Latvijā, un studējošo kredīts gūst ar vien lielāku popularitāti. Mūsu ieteikums, pirms domāt par tādu iespēju kā studentu kredīts, ir ļoti cītīgi pārdomāt savas iespējas atmaksāt un sadzīvot ar šādu lēmumu nākotnē.