“Millennials” jeb Y paaudzes pārstāvji, par kuriem tiek dēvēti cilvēki, kuri dzimuši laika posmā no 1980. gada līdz aptuveni 1997. gadam, daudzos avotos tiek apzīmēti arī kā “Es” indivīdi. Uz doto brīdi mileniāļi, kā tos nu jau paraduši dēvēt latviski, veido visstraujāk augošo darbaspēka daļu. Viņi ir tā cilvēku paaudze, kas daudz labāk pārzina tehnoloģiju pasauli nekā viņu vecāki, ir neatkarīgi un, pateicoties plaši pieejamai informācijai, kas atrodama dažu sekunžu laikā internetā, viņi jūtas pašpietiekami. Bet ko mēs zinām par viņu izdevumu un uzkrājumu veikšanas paradumiem? Mileniāļi parasti daudzas lietas dara krietni vien savādāk nekā viņu vecāki. Piemēram, viņi labprāt maksātu par Taxify braucienu nekā iegādātos jaunu apģērbu. Mileniāļi mēdz ignorēt patēriņa modeļus, kuriem iepriekšējās paaudzes sekoja gadiem ilgi.
“Millennial” paaudzes tēriņu ieradumi:
- Tā kā šī paaudze savas dzīves laikā jau ir piedzīvojuši pat vairākas nopietnas ekonomiskās krīzes, lielākajai daļai mileniāļu ir patiesi interesanti motīvi, ja runa ir par viņu tēriņiem un kam tieši tiek tērēta nauda.
- Lieli reklāmu saukļu un standarta reklāma kā tāda nespēj īpaši ietekmēt Y paaudzes pārstāvju viedokli par viņiem nepieciešamajām lietām. Tikai daži mileniāļi atzīst zīmola uzticību, pamatojoties tikai uz reklāmā pausto. Viņiem ir zema iecietība pret traucējošām reklamēšanas praksēm un viņiem ir svarīgi, lai viņi maksimāli spētu izvairīties no reklāmām iecienītajos sociālajos plašsaziņas līdzekļu tīklos. Viņi atsakās tikt iespaidoti savas izvēles veikšanā.
- Mileniāļi ir pazīstams ar nepieciešamību pēc tūlītēja apmierinājuma. Viņi arī zina, ko tieši viņi vēlas, kad runa ir par viņu personīgo finanšu tēriņiem. Viņi daudz mazāk iegādājas lietas tikai tāpēc, ka tā ir ērtāk un lētāk, drīzāk viņi koncentrējas uz iegādātās lietas pievienoto vērtību (nevis lētumu).
- Mileniāļi tērē daudz vairāk naudas tieši par pārtikas precēm, restorānu un kafejnīcu apmeklējumiem, benzīnā un mobilo telefonu rēķinos, nekā to bija pieradušas darīt vecākās paaudzes.
- Jauni mediji un salīdzinošā žurnālistika ir būtiska mileniāļiem. Lai rastu pamatojumu savu tēriņu lietderībai, mileniāļi dosies alternatīvu mediju platformu meklējumos, īpaši iecienīti ir dažādu paaudzē ietekmīgu laikabiedru tiešsaistes emuāri jeb blogi. Viņi, visticamāk, izvēlēsies tos produktus un pakalpojumus, kurus īpaši pārbaudījuši un iecienījuši viņu vienaudži, nevis tos, ko visvairāk reklamē televīzijā un radio.
- Mileniāļi saka “Nē” lielajiem pirkumiem. Pastāv stipra tendence, ka mileniāļi jau pieaugušā vecumā turpina dzīvot tajās pašās mājās, kurās izauguši, kopā ar vecākiem. Laba un mileniāļiem saistoša darba iespēju trūkums, kā arī studiju kredīta parādsaistību atmaksa ir kavējusi tādu standarta izdevumu pozīciju, kā piemēram, dzīvokļa iegāde, ieviešanu viņu dzīvēs.
- Mileniāļi ar lielāku iespēju nopirks automašīnu, ja tā kalpos kā līdzeklis naudas pelnīšanā (piemēram, lai nokļūtu attālākā, bet labāk apmaksātā darba vietā), nekā māju, ko viņi principā uzskata par dārgu un nevajadzīgu ieguldījumu, kas tikai turpina pazudināt nopelnītos ienākumus arī pēc tās iegādes.
- Elastīgums un ērtības ir neatņemama mileniāļu tēriņu uzvedības sastāvdaļas. Pateicoties tehnoloģijas attīstībai, mileniāļi sagaida, ka varēs izmantot un pielietot tehnoloģijas visās viņu dzīves jomās, un maksimāli spēs tās pielāgot sev nepieciešamajai lietderībai.
- Kad steidzīgi nepieciešami finanšu līdzekļi, CredX aizdevēju salīdzinājums viņos vieš lielāku uzticību, nekā visur izreklamētie populārākie aizdevēji, ko uzspiež klaja zīmēšanās uz reklāmu stendiem. Viņi izmantos tiešsaistē pieejamos aizdevumus tāpēc, ka tehnoloģijām viņi bieži uzticas vairāk, nekā cilvēkiem.
- Pēkšņi saņemts mantojums arī nespētu mainīt mileniāļu naudas tērēšanas ieradumus. Viņi drīzāk izpētīs ar nodokļu optimizāciju saistītās iespējas un izveidos investīciju kontus ilgtermiņa uzkrājumiem.
“Millennial” paaudzes finanšu plānošanas ieradumi:
- Interesanti, ka mileniāļi nopelna par 20% mazāk nekā viņu vecāki, kad viņi bija 20-30 gadu vecumā. Tas skaidrojams ar to, ka viņu vecāki šajā vecumā jau bija uzsākuši ģimenes dzīvi un abiem bija nopietnas darba vietas un ienākumi, kamēr mileniāļi šajā vecumā pat nedomā par ģimenes plānošanu un bieži vien tikai uzsāk savu pašu pirmo darba pieredzi.
- Šodien mileniāļiem vecumā no 25 līdz 34 gadiem ir tikai puse no tās bagātības, kas bija viņu vecākiem tādā pašā vecumā. Tas nozīmē, ka viņiem ir mazāk uzkrājumu, mazāk īpašumtiesību, automašīnu, uzņēmumu un citu aktīvu, kā arī daudz vairāk studiju aizdevumu parādu. Tomēr labās ziņas ir tādas, ka mileniāļi var izveidot savu bagātību daudz ātrākos tempos, pat tad, ja uzsāk ar krietni mazāku finansiālo spilvenu kā viņu vecāki.
- Mileniāļu lielākais izaicinājums ir būt apzinīgiem finanšu plānu nospraušanā. Mileniāļiem ir jāapgūst no iepriekšējām paaudzēm vairākas gudrības, lai viņi neatkārtotu tās pašas kļūdas un nenonāktu ekonomiskās krīzes priekšā. Daudzi viņu vecāku paaudzes cilvēki nebija lieli taupītāji, viņi mēdza visu dzīvi nodzīvot no vienas algas līdz otrai. Tiek lēsts, ka aptuveni 43% vecākās paaudzes cilvēku nebūs pietiekami daudz naudas, lai komfortabli sagaidītu pensijas vecumu. Tāpēc mileniāļiem ir jāsaprot, ka viņu nākotne plānojas būt tikpat neaizsargāta, ja viņi nesāks veikt ietaupījumus jau līdz ar savas pirmās nopietnās darba vietas iegūšanu.
- Mileniāļi dzīvo šodienai un līdz galam neapzinās, ka, ja viņi gaidīs, līdz viņi sasniegs 30 vai 40 gadu slieksni, lai uzsāktu veikt papildus uzkrājumus vecumdienām, viņu pensijas dienas varētu būt visai nabadzīgas. Un, ja ņemam vērā faktu, ka mūsdienās cilvēki dzīvo ilgāk, pateicoties medicīnas attīstībai, tad ir nepieciešams sagatavoties daudz vairāk pensijā pavadītiem. Ideālajā gadījumā mileniāļiem būtu jāatliek vismaz 10% no viņu nopelnītā pensijai vai kāda cita veida uzkrājumiem. Un tas jāsāk darīt ar pašu pirmo mēnešalgu.
- Pamatojoties uz nesen veikto aptauju, gandrīz puse no šodienas mileniāļiem vecumā no 18 līdz 34 gadiem kafijai tērē daudz vairāk naudas nekā jebkāda veida finansiālajām investīcijām vai uzkrājumiem. Kad runa ir par naudas uzkrājumu veikšanu, lielākajai daļai jauniešu krājkontos ir mazāk nekā 1000 eiro un ievērojamam skaitam krājkonti pat nav atvērti.
- Lai gan mileniāļi bieži tiek dēvēti par materiālistiski orientētiem, izlutinātiem un ar noslieci tikai pārzināt savas tiesības un ne vienu pienākumu, daudzi mileniāļi tomēr atzīst, ka viņi nespēs sasniegt savus nospraustos materiālos mērķus, piemēram, atrast savu sapņu darbu, iegādāties nekustamo īpašumu vai greznībā baudīt pensijas gadus, ka tas ir izdevies viņu vecākiem. Tam par galveno iemeslu ir tas, ka mileniāļi ļoti strikti izvēlas dzīvot tieši šodienai.
- Lai gan algas jautājums vēl joprojām ir ļoti nozīmīgs lielākajai daļai mileniāļu, jauna darba meklējumos tas ne vienmēr ir pats galvenais faktors, kas noteiks, vai viņi izvēlēsies konkrēto darba vietu, vai tomēr – nē. Citi faktori kļūst arvien nozīmīgāki, piemēram, autonomija, cieņa un godīga attieksme. Viņu vieglā piekļuve digitālajai informācijai ir padarījusi viņus daudz informētākus par to, cik nopelna viņu vienaudži un vadītāji, un kādām būtu jābūt viņu tiesībām un privilēģijām darba vietā. Tas padara viņus par izvēlīgākiem darba meklētājiem un viņi labprātāk paliks dzīvot pie vecākiem, nekā strādās darbu, kas viņus neiedvesmo.
