Liels izaicinājums vecākiem noteikti ir studiju maksa. Tomēr, lai gan daudzām ģimenēm būs vajadzīga palīdzība, lai to samaksātu, viņi maldās tajā, kā darbojas finanšu palīdzības process, un dažreiz galu galā atstāj naudu uz galda. Tāpēc ir svarīgi izprast dažādus mītus par finansiālo atbalstu un kas īsi ir patiesība. Vienlaikus, vai jūs zināt, kurš ir izdevīgākais ātrais kredīts? Arī uz to ir iespējams atrast atbildi uzticamā kredītus salīdzinošā vietnē. Savukārt mītus sagraut ir daudz sarežģītāk nekā “Mītu grāvējos” (“Mythbusters”), ko bieži vien pārraida Discovery kanāls.
Mīts # 1:
Mēs pelnām pārāk daudz naudas, lai saņemtu finansiālu atbalstu, tādēļ nav iemesla zaudēt laiku, aizpildot nepieciešamās formalitātes, lai saņemtu pabalstu.
Patiesība:
Jūsu paredzamais ģimenes pabalsts ir balstīts ne tikai uz ienākumiem. Jūsu bērna finansiālā atbalsta apjoms ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, tostarp skolas cenas, kuru viņi apmeklēs, un par to, ka vienlaicīgi ar viņiem augstskolā būs cits brālis vai māsa. Katram studentam ir jāaizpilda pabalsta veidklapa neatkarīgi no viņu mājsaimniecības ienākumiem.
Mīts # 2:
Finansiālo atbalstu nekad nav jāatmaksā.
Patiesība:
Vairāk nekā 35% piešķirtā finansiālā atbalsta tiek izsniegts studējošo kredītu veidā. Ar šāda veida palīdzību jūsu bērnam būs jāmaksā ikviens cents, ko viņi aizņemas, kā arī procenti.
Mīts # 3
Mans bērns būs otrā kursa students nākamgad, tāpēc mums vairs nav jāuztraucas par atkārtotu palīdzības veidlapas aizpildīšanu.
Patiesība:
Valsts palīdzības summa, kuru jūsu bērns kvalificējas vienā gadā netiek automātiski piešķirta nākamajam mācību gadam. Kas vairāk, izmaiņas jūsu ģimenes finansiālajā situācijā var ietekmēt finansiālā atbalsta summu, kuru jūsu bērns kvalificējas nākamajos mācību gados.
Mīts # 4:
Ja es ietaupīšu bērna koledžai vai augstskolai, viņi nesaņems finansiālu atbalstu.
Patiesība:
Ietaupītā nauda tiks uzskatīta par vecāku līdzekli un varētu samazināt bērna palīdzības summu par 5,64% no konta vērtības. Tomēr tas ir ievērojami mazāk nekā citi taupības veidi, piemēram, cita veidi konti, kas tiek uzskatīti par studentu aktīviem un tiek novērtēti 20% apmērā.
Mīts # 5:
Ir labāk ietaupīt bērnam viņa vecvecāku vārdā.
Patiesība:
Aktīviem, kas pieder vecvecākiem vai citiem radiniekiem, nav jāziņo finanšu institūcijai, tomēr, kad nauda tiek piešķirta studējošam, lai samaksātu par koledžu vai augstskolu, tā tiks uzskatīta par studentu ienākumiem. Studentu ienākumu vērtība tiek uzskatīta par pieejamu naudu, lai samaksātu par skolu. Tas nozīmē, ka 2000 eiro izņemšana no vecvecāku īpašumā esošā plāna piešķirtu studentam, lai samaksātu par skolu, var samazināt viņa atbalsta atbilstību par 1000 eiro. Atteikšanās no plāna, kas pieder apgādībā esošam studentam vai kādam no viņu vecākiem, neietekmē finansiālā atbalsta iespējamību.
Mīts # 6:
Nepastāv sacensība tajā, cik ātri tiek aizpildīts finansiālās palīdzības pieteikums
Patiesība:
Vairumā gadījumu agrais putns tiešām saņem lielāku finansiālo atbalstu, lai samaksātu par koledžu vai universitāti. Studenti, kuri pirmo trīs mēnešu laikā iesniedz pieteikumu, parasti saņem dubultas stipendijas salīdzinājumā ar tiem, kuri iesniedz vēlāk. Ir svarīgi pievērst uzmanību valsts un skolas pieteikšanās sākuma datumiem, kas bieži vien notiek krietni ātrāk nekā varētu likties.
Mīts # 7:
Jums būs jānovērtē jūsu mājsaimniecības ienākumi.
Patiesība:
Iepriekšējos gados bija valstis, kuru noteikumi paredzēja, ka ģimenēm ir jāziņo par iepriekšējā gada ienākumiem. Un, tā kā viņi nevarēja pieteikties uz valsts atbalstu līdz janvārim, viņi parasti nebūtu iesnieguši nodokļu deklarāciju par šo gadu. Tāpēc viņiem bija jānovērtē viņu ienākumi un vēlāk jāpagarina atjauninājumi. Tagad var tikt pieprasīts ziņojums par iepriekšējiem gadiem. Tā kā nodokļu deklarācijas par iepriekšējo gadu jau ir iesniegtas, studenti var automātiski pārsūtīt datus ar datu izguves rīku vai vienkārši lejuplādējot aizpildīto un apstiprināto deklarāciju.
Mīts # 8:
Mēs nevaram atļauties sūtīt savu bērnu privātajā augstskolā.
Patiesība:
Kaut arī privātās augstskolas cena var būt daudz augstāka nekā valsts skolai, privātās augstskolas mēdz piešķirt lielāku finansiālo atbalstu, cenšoties piesaistīt studentus no visiem ienākumu līmeņiem. Faktiski, ņemot vērā stipendijas un citus bonusus, jūs varat maksāt mazāk par privāto skolu mācībām. Valsts augstskolām jau sen nav lielas priekšrocības pāri privātajām augstskolām, jo valsts ir mainījusi noteikumus, ievērojami samazinot vai pilnībā likvidējot jebkādas budžeta vietas. Vien pāris gadus atpakaļ budžeta vietas kaut vai Rīgas Stradiņa universitātē bija 1-4 uz studiju programmu, kas vien jau bija ļoti konkurējošs skaitlis. Tagad tās ir pilnībā likvidētas lielākajā daļā programmu. Līdz ar to studenti un vecāki ir spiesti jau laicīgi atrast citus finansējumu avotus vai palīdzību, lai laicīgi veiktu studiju maksas atmaksu. Ja tā netiek veikta, studentu vienkārši var atskaitīt, jo bezmaksas izglītība Latvijā sākt palikt par mītu, kas kādreiz kaut vai minimālā līmenī pastāvēja. Visdrīzākais, ka arī nākotnē situācija nemainīsies, jo valsts kopējais stāvoklis tik ātri neizmainīsies uz labo pusi dažādu iemeslu dēļ: korupcija, lielais emigrantu skaits, skolotāju streiki, naudas trūkums mediķiem u.c.
Mīts # 9:
Kad es aizpildīju palīdzības pieteikumu par manu bērnu, man ir jāziņo tikai par viņa konta atlikumu, un man nav jāziņo par viņas brāļu un māsu kontu atlikumu.
Patiesība:
Plāns tiek uzskatīts par vecāku līdzekli, tāpēc vecākiem jāziņo par plānu kopējo vērtību visiem saviem bērniem. Paturiet prātā, ka tomēr, ka ar brāļiem un māsām arī var samazināt studenta ienākumus no ģimenes palīdzības, jo vecāku iemaksu daļu dala ar bērnu skaitu augstskolā vai koledžā.
Mīts # 10:
Finansiālā palīdzība nenes nekādu atbildību un var pilnībā palīdzēt atmaksāt jebkādus tēriņus, kas saistīti ar mācībām.
Patiesība:
Finansiālā palīdzība nenozīmē, ka nebūs nepieciešams strādāt vai iegūt kādu citu finansiālo avotu. Pretējā gadījumā joprojām var rasties problēmas ar studijām un citiem izdevumiem, piemēram, grāmatu iegādi, dzīvesvietas īri (ja dzīvo ārpus vecāku mājas) u.c. Palīdzība nav paredzēta tādā apjomā, lai pilnībā segtu jebkāda veida dzīves paradumus. Daudzi studenti vienmēr cenšas papildus strādāt kaut vai pusslodzes darbu, lai varētu atmaksāt visus pārējos izdevumus. Tāpat nedrīkst aizmirst, ka palīdzība nav uz visiem studiju gadiem, jo tās apjoms un piešķiršanas kārtība var ievērojami mainīties. Daudzas pilsētas piedāvā neliela stipendijas tikai pirmā kursa studentiem. Pēc tam tāda palīdzība nepienākas, jo tiek uzskatīts, ka līdz otrajam kursam katram pašam ir “jānostājas” uz kājām un jāpārvalda savi izdevumi tā, lai nerastos parādi ai citas problēmas.
Finansiālā palīdzība pati par sevi nav mīts. Daudzas ģimenes Latvijā saņem sava veida palīdzību. Tomēr joprojām pastāv dažādi mīti, kas var ierobežot pabalsta piešķiršanu vai arī pareizu izmantojumu. Katrs pats ir atbildīgs par savu rīcību, pieteikšanās kārtību, savas ģimenes stāvokli un jau esošajām finansēm. Tāpat arī jāņem vērā, ka noteikumi mēdz mainīties katru gadu, un līdz ar to dažādi finansiālie aspekti var būt savādāki.
