Kaut teju jebkurš zin, ka ilglaicīgiem finansiālajiem panākumiem nepieciešams sastādīt budžetu, tikai retais pavada laiku, pārskatot savas finanses no nedēļas uz nedēļu. Ne tikai vēloties nomaksāt kredītu vai ietaupīt uz kārtejo pirkumu, vai atdot to, kas atlicis no ilgtermiņa kredītiem, jebkuram iesakāms izmantot budžetu, lai nodoršinātu sev ne tikai patīkamas vecumdienas, bet arī būtu pietiekami labi apdrošinātam, kad pienāk nebalta diena.
Solis 1. Ienākumi
Visupirms, nepieciešams uzskaitīt visus ienākumus. Lai zinātu, no kurienes sākt plānot budžetu, nepieciešams zināt, cik daudz pelni. Ja vēlies pareizi ienākumus, vajag ne tikai apzināt galveno ienākumu avotu, piemēram, pilna laika vai pusslodzes darbu, bet arī atcerēties un uzskaitīt visus ienākumu avotus, kuri pievienojas un pilda Tavu maciņu. Kā piemēru var minēt vasaras mēnešos pārdoto lauku mājas mazdārziņa produkciju, rudenī pagatavotos ievārījumus no ābeļu dārza vai samaksu par kaimiņu atvašu pieskatīšanu garajās ziemas brīvdienās. Ienākumus var sastādīt arī attālinātais darbs, privātskolotojāja pakalpojumi vai savas universitātes pārstāvēšana izglītības izstādē, kā arī jebkura cita veida papildus peļnas avots.
Solis 2. Fiksētie izdevumi
Kad lielākais vairums iztēlojas budžeta sastādīšanu, tā vien šķiet, ka vienīgi ienākumu un izdevumu lauciņiem jāsakrīt, un tad jau viss atrisinās pats no sevis. Tā tomēr nav optimālā izvēle, jo, ja vēlaties plānot finanses, iespēja sevi nodrošināt ar ne tikai ienākumiem un balansēt tos ar izdevumiem nebūs vienīgais kritērijs budžeta galveno daļu struktūrai. Nepieciešams ne tikai izdevumus plānot un izdalīt, bet arī sastādīt tā, lai izdevumu puse nav tieši balansā ar ienākumiem ilgtermiņa plānu un mērķu sasniegšanas dēļ.
Lai izdevumus droši un efektīvi ieplānotu, nepieciešama to dziļāka nodale. Izdevumiem piemīt dažāda daba: tie var būt gan plānoti, gan neplānoti, gan nepieciešami un primāri, gan sekundāri. Lai labāk saprastu savus naudas tērēšanas ieradumus, nepieciešams tos iedalīt un uzskaitīt. Otrajā solī, sastādot pamata budžetu, uzskati izdevumus, bez kuriem nevar iztikt. Tie ir primārie izdevumi, tādi kā pajumte (istabas vai dzīvokļa īre, ūdens, elektr;ibas, interneta un citu komunikāciju rēķini), pārtika (pērkot un gatavojot ēdienu, nevis ieturoties resorānos un kafejnīcās), kā arī citi izdevumi, ko pašlaik nav iespējams atlikt vai no kuriem nav iespējams atteikties (izglītības izmaksas, medicīnas pakalpojumi un citi).
Saskaitot šos izdevumus, rodas priekšstats par to, cik daudz tiek pelnīts, bet cik daudz – tērēts. Lai tālāk izprastu savas ilgtermiņa vajadzības, fiksētos izdevumus un ienākumus nepieciešams papildināt ar ilgtermiņa plānotajiem uzkrājumiem, mērķiem un citiem budžeta nodalījumiem, kas ļaus budžetu plānot daudz efektīvāk un piepildot ne tikai vajadzības, bet arī plānus un individuālas preferences.
Solis 3. Mērķis
Pēc fiksētā tagadējā budžeta sastādīšanas, kas ļauj izdevumus un ienākumus analizēt pa mēnešiem, efektīvi balansējot šā brīža budžetu, ieteicams budžetu sākt plānot arī ilgtermiņā. Tas nozīmē, ka budžetam, kas satur tikai šā brīža ienākumus un izdevumus, nav nākotnes. Lai balansētu tikai un vienīgi mēneša vai nedēļas ienākumus, budžeta sastādīšana tik tiešām nav nepieciešama, pietiek vienīgi ieskatītie ssavā bankas kontā vai maciņā, lai redzētu, vai balanss ir ticis ieturēts.
Īstā budžeta nepieciešamība rodas līdz ar ilgtermiņa plāniem. Līdz ko savas finanases jāsāk plānot, lai sasniegtu kādu no individuālajiem mērķiem, budžets sāk iegūt daudz lielāku jēgu. Tas ir ne tikai analīzes instruments, lai izdevumi nepārsniegtu ienākumus, bet arī iespēja sev laikus ietaupīt, iekrāt un apdomāti plānot izdevumus un ienākumus, lai sasniegtu kādus no sevis nospraustajiem mērķiem.
Tā, piemēram, apzinoties, ka viens no mērķiem ir ceļojums uz kādu no Itālijas salām šajā vasarā vai studentu parāda atmaksa, vai arī pārvākšanās uz kādu citu valsti vai pilsētu kādā noteiktā laikā, ir iespējams plānot un strukturēt savu budžetu tā, lai jau laikus tam visam atvēlētu pietiekamu vietu savā budžetā, neriskējot ar visu pēdējā brīdī. Uzskaitot un prioritizējot ilgtermiņa mērķus, jebkurš varēs strādāt, lai tos pilnībā sasniegtu.
Solis 4. Sekundārie izdevumi
Kad mērķi apzināti, savukārt pamata ienākumi un izdevumi uzskaitīti, varat atvēlēt vietu sekundāro izdevumu uzskaitei. Šie izdevumi nav obligāti nepieciešami, bet, dzīvojot nevis no rokas mutē, bet gan izbaudot dzīvi, iespējams, ka daļa vai vairums no taviem ikdienas izdevumiem nemaz nav primāri. Piemēram, gēla nagu pielikšana kādā no skaistuma saloniem, vīna glāze un tortes šķēle ar draudzenēm trešdienas vakaros vai operas izrāde un naktskluba apmeklējums nav primāri nepieciešams, bet šādi sekundārie izdevumi sastāda lielu daļu kopējo izdevumu un ir lielākie vaininieki pie tukša maciņa. Ne tikai šos izdevumus nepieciešams plānot, bet arī ierobežot un – kas ir vissarežģītāk – prioritizēt, lai varētu izsvērt, kuri no tiem ir vairāk nepieciešami un neatliekami.
Solis 5. Balanss, izsvēršana un salīdzināšana
Kad visas budžeta iedaļas ir aplēstas, laiks to balansēt. Te tev būs nepieciešams krietns laika sprīdis, tādēļ vari iet pagatavot tasi tējas, pirms ķerties pie darba. Visupirms, nepieciešams balansēt fiksētos ienākuus un izdevumus. Precīzāk, tos nav nepieciešams balansēt, bet gan pārliecināties, ka fiksētie izdevumi nepārsniedz fiksētos ienākumus. Ja ienākumi, savukārt, ir lielāki par izdevumiem, tad vari uzgavilēt – Tu vari atļauties naudu tērēt arī ilgtermiņa investīcijām, kā arī atļauties iepriecināt sevi ar kādu papildus izdevumu, piemēram, atpūtu SPA centrā vai vasaras mūzikas festivāla apmeklējumu.
Ja vari atļauties ieguldīt, iekrāt vai depozitēt naudu, lai tā palīdzētu sasniegt Tavus mērķus, tad nepieciešams izdarīt izvēli starp papildus tēriņiem tagad vai mērķa sasniegšanu priekšdienās. Te nu jāuzdod individuāls jautājums: kas Tev svarīgāks – jauns auto vai parādu nomaksa bankai, vai arī kārtējais koncerts un iknedēļas ballīte naktsklubā? Salīdzini savas vēlmes, iespējas un ilgtermiņas plānus, lai rastu labāko balansu starp tagadējiem un nākotnes iekrājumiem un izdevumiem.
Kad papīrs gatavs, nepieciešams gribasspēks
Lai budžets būtu ne tikai teicami izplānots un Tavām iespējām un vēlmēm atbilstošs, bet arī funkcionāls un ikdienā pielietots, pēc plānošanas procesa beigām tam nepieciešams tikai un vienīgi Tavs gribasspēks. Kad nākamo reizi saņem algas pielikumu vai vēlies apmeklēt kādu muzeju, tēatra izrādi vai kādu citu kultūras vai sporta pasākumu, atgādini sev par savām ilglaicīgajām vēlmēm un atceries, ka, lai budžets sekmīgi funkcionētu, tam nepieciešams eksistēt ne tikai uz papīra, bet arī realitātē.
Papildus ieteikums: budžeta ilglaicība ietver izmaiņas
Garantēt ikmēneša izdevumus un ienākumus lielam laika posmam nav iespējams, tādēļ atceries vienmēr atjaunināt gan ienākumu, gan izdevumu, gan mērķu sadaļas, lai tās atspoguļotu Tavus pašrezējos ienākumus, izdevumus, mērķus un papildus iekrāumus, kā arī ietvertu sekundāros izdevumus. Jāliek aiz auss, ka ilglaicīgs budžets ir viens no labākajiem instrumentiem, kā nodrošināt ne tikai finansiālo netakarību jau agrā jaunībā, bet arī, kā saprast un prioritizēt savas vajadzības, nepieciešamības un iegribas.
